Adventistu Rēzeknes draudze

Aizvadītā gada decembrī Septītās dienas Adventistu Rēzeknes draudze iepriecināja Rēzeknes, Maltas un Ozolmuižas un Rēzeknes bērnus no maznodrošinātajām ģimenēm. Jau rudens pēdējos mēnešos draudzes bērni gatavoja muzikālus priekšnesumus un ludziņu. Ludziņa bija par kādu nepaklausīgu zēnu, kurš bija aizmaldījies no mājām, bet viss beidzās labi, jo atradās dažādi palīgi – sniegpārsliņas, zvaigznīte un beigās bērna sargeņģelis, kas ne tikai palīdzēja mazajam puisēnam nokļūt mājās, bet arī atgādināja par Jēzus piedzimšanas stāstu un nepieciešamību lasīt Bībeli.

Kopumā tika rīkotas trīs labdarības akcijas, sadarbībā ar labdarības organizācijām ADRA (Adventist Development and Relief Agency) Latvija, ADRA Austrija un Rēzeknes domes sociālās aprūpes pārvaldi, Maltas un Ozolmuižas sociālajiem darbiniekiem, kurās 187 bērni ne tikai noskatījās koncertu, bet arī paši piedalījās pamācošās rotaļās un beigās saņēma arī Austrijas bērnu rūpīgi gatavotās dāvanas. Šogad dāvanu gatavošanā iesaistījās arī Rēzeknes draudzes locekļi. Dāvanas bija īpašas, jo tās tika sarūpētas speciāli zēniem un meitenēm atsevišķi. Dāvanu kastes pildīja gan saldumi, gan rotaļlietas, gan arī grāmatas un rakstāmpiederumi. Lasīt tālāk…

Vienā no aukstajiem decembra vakariem Septītās dienas Adventistu Rēzeknes draudzes ģimenes sapulcējās, lai bagātinātu savu laulības dzīvi ar zināšanām un praksi no Svētajiem rakstiem. Ģimeņu vakara tēma bija „Jūsu laulības ģenerālais plāns.”

Sākumā mazliet iesildījāmies, katrs pastāstot, kur esam pabijuši pēdējā gada laikā kopā ar ģimeni. Bija iespēja iepazīties ar vizualizētu prezentāciju uz lielā ekrāna par katra laulātā pāra slepenajām izvēlēm. Kāpēc slepenās? Jo sākumā tās neviens neredz, bet beigās tās visi redz mūsu laulības dzīves gaitā. Vai tās ir nesušas bagātīgas svētības vai diemžēl postu? Interesanti, ka jau Bībeles pirmās lappuses liecina par to, ka katram cilvēkam ir jāizdara sava personīgā izvēle. Kā atceramies, kad grēkā krita Ieva un Ādams, tad Dievs viņiem jautāja, kas noticis, tad viņi vainoja savā nepareizajā izvēlē kādu citu. Ieva – čūsku, Ādams – Ievu. Bet Dievs viņiem lika nepārprotami saprast, ka katram vajadzēs atbildēt par savas personīgās izvēles sekām. Ar šo stāstu var iepazīties 1.Mozus 3.nodaļā. Tāpēc arī mums, laulātajiem draugiem, jāiemācās izvērtēt izvēles un seku svarīgumu.

Lasīt tālāk…

„Es atnācu, lai piedzimtu kā tu.”

Ziemassvētku dievkalpojums,

24. decembrī plkst. 11:30

2011.gada 9.oktobrī plkst. 10.00 Latgales ielā 19, Rēzeknē notiks kārtējā veselības kluba nodarbība.

Tēma – „Locītavu slimības. Kā no tām izvairīties”. Lektore – ārste Baiba Kreitenberga (Valmiera).

Kā arī būs iespēja uzzināt par Mikrošķiedras audumiem (dažādu priekšmetu, mājas, auto utt., uzkopšanu tikai ar ūdeni un minētajiem audumiem).

Iepazīstinās lektore: Dace Kalniņa (Rīga).

Laipni gaidīts ikviens!

Ieeja brīva

Septītās dienas Adventistu Latvijas draudzes Bērnu kalpošanas nodaļa sadarbībā ar Ģimenes kalpošanas nodaļas vadītāju 13.augustā Rēzeknē organizēja reģionālo semināru sestdienas skolas skolotājiem un vecākiem. Dienas laikā dzirdējām Valdas Reķes svētrunu par vecākiem kā bērna garīgajiem līderiem un kā nepagurt, tos audzinot.

Interesants bija kulminācijas stāsts par to, kā jauna peldētāja vēlējās nopeldēt par kādu jūras šaurumu, lai sasniegtu Ginesa rekordu. Tomēr viņa padevās, jo neredzēja krastu. Tanī dienā bijusi bieza migla. Nopeldētas jau bija vairāk nekā 10 stundas, bet līdz krastam bija palikušas apmēram 20 minūtes. Kad viņa mēģināja atkal, jau pēc kāda laika, tad atkal bija apmākusies, miglaina diena. Bet šoreiz viņa nopeldēja un sasniedza iecerēto vēl īsākā laika periodā. Kad viņai jautāja: „Kā Jums šoreiz tas izdevās?” Viņa atbildēja, ka šoreiz krastu paturējusi savā prātā. Tas palīdzēja sasniegt cerētos rezultātus! Arī mums, kas vēlamies audzināt savas atvases Dievam par godu, prātā vienmēr vajadzētu paturēt šo „krastu”. Gala mērķi, uz kurieni dodamies. Debess Tēviju, kur mātes un tēvi tiks bagātīgi atalgoti par katru ticībā, lūgšanās un pazemībā audzinātu bērnu. Lasīt tālāk…

Vai esat kādreiz redzējuši, kā dzemdību nodaļās atzīmē jaundzimušos? Ar sarkanām un zilām podziņām, kuras novieto uz speciāla stenda ar mēneša datumiem: “Šodien dzimuši!” Zilās nozīmē, ka konkrētajā dienā ir piedzimuši puikas, bet sarkanās atspoguļo meitenīšu nākšanu pasaulē.

Kāda no jūnija piektdienām Rēzeknes draudzē bija īpaša. Mūsu draudzē šī diena saistījās ar divām “sarkanām podziņām”. Kristījās mums mīļas māsas Kristū – Anna Jarmončika un Maira Bļasāne. Tieši tāpat, kā to darīja Jēzus, kad nāca pie Jāņa Kristītāja. Pagremdējot ūdenī. Patiesiem kristiešiem Jēzus it visā ir par praktisku paraugu.

Annas kristības bija jo īpašas, jo maijā kristījās viņas dēls, bet vīrs jau ir daudzus gadus ar Dievu, ir draudzes loceklis. Šinī dienā Nikolajs (Annas vīrs) bija īpaši smaidīgs un laimīgs. Un kā nu ne? Arī Bībelē ir rakstīts, Lūkas evaņģēlijā 15:10, ka eņģeļi priecājas par katru grēcinieku, kas ir atgriezts. Lasīt tālāk…

Kad meklējām un saskaņojām vietu kristībām, kas bija ieplānotas maijā, sastapāmies ar ievērojamiem šķēršļiem. Bijām pārliecināti, ka Dievs zina labāk… Un, turpinot iesākto, draudzei pavērās iespēja kristības organizēt atpūtas bāzē „Ezerkrasti”, kas atrodas tieši pie Rāznas ezera, ļoti skaistā vietā.

Gaumīgajā atpūtas ēkā, kur parasti tiek organizētas kāzas, šoreiz tikāmies, lai svinētu derības noslēgšanu ar Jēzu. Bijām liecinieki solījumam sekot Jēzum Viņa pēdās. Būt līdzīgiem Viņam raksturā un ikdienas izvēlēs.

Neparastākais šajās kristībās bija tas, ka plānots bija kristīt divus vīriešus, bet kristību dienā viņu piemēram pievienojās vēl divi cilvēki, kas bija jau pabeiguši Bībeles stundas. Nav noslēpums, ka mūsdienu sabiedrībā ir novērojams fakts, ka biežāk Jēzum seko tieši sievietes. Tieši tāpēc bija jo sevišķs prieks par šo četru brāļu Kristū pieņemto lēmumu.Uzklausījām liecības par atgriešanos pie Dieva. Kā daudzu kristiešu rīcība, līdzīgi ķēdes reakcijai, vadīja šos mīļos cilvēkus pie Radītāja. Pie apziņas, ka viņi ir Ķēniņa bērni. Lasīt tālāk…

Kopš šī gada marta Septītās dienas Adventistu Rēzeknes draudzes labdarības nodaļas vadītāja Ludmila Vaņšina ar brīvprātīgajiem palīgiem ir uzsākusi jaunu labdarības projektu. Ar vietējo laikrakstu starpniecību tika aicināti pilsētas un novada iedzīvotāji ziedot lietotu apģērbu. To bija iespējams izdarīt divas reizes nedēļā. Tika saziedoti lietoti apģērbi, apavi, rotaļlietas, trauki utml. Kopumā pa šo laika periodu apģērbu  ziedoja vairāk nekā 130 ģimenes, saziedojot vairāk nekā 3 tonnas jau minētā apģērba! Nesa gan ar rokām, gan veda ar transportu,  jo padalīties ir ar ko. Prieks, ka lielākoties cilvēki ziedoja kārtīgas un tīras lietas.

Pirmais saziedotā apģērba dāvināšanas pasākums šī projekta ietvaros notika pēc Lieldienām, 15.maijā. Labdarības akciju apmeklēja maznodrošinātie pilsētas un novada iedzīvotāji – kopumā vairāk nekā 200 cilvēki. Lasīt tālāk…

Šī gada martā Adventistu Rēzeknes draudzes loceklim, Staņislavam Lovnikam, apritēs 84 gadi. Ilgus gadus bijis par draudzes mantzini, šogad savu kalpošanu nodevis nākamajam kalpotājam. Staņislavs pārsteidz ar savu nemainīgo tieksmi iepazīt ko jaunu, piemēram datorprasmes, jo domā, kā būt tuvāk Jēzum. Tā taču var izvēlēties, kādu informāciju uzņemt savā prātā. Un viņa izvēle ir  - informācija, kas ir saskaņā ar Dieva Vārdu – Bībeli.

Kā Tu atnāci pie Dieva? Kas bija izšķirošais, lai pieņemtu Dieva aicinājumu Tavā dzīvē?

Jau bērnībā tēvs mani veda uz baznīcu, bet kāpēc, to es arī tagad nespēju saprast. Par Dievu man neviens neko nestāstīja. Vēlāk, kad sāku iet skolā, ticības mācības priekšmets  bija pirmajā vietā (tas bija pirms okupācijas un kara iesākuma, padomju varas gados). Skolā mums stāstīja par Dieva likumu – 10 baušļiem, kā arī par baznīcas baušļiem, par Bībeles Vecās Derības varoni – Mozu. Dažreiz uz skolu atbrauca vietējais mācītājs, bet parasti šo mačību pasniedza katehēte. No šīs mācības pieķeršanās ticībai Dievam neradās. Arī mājās svētdienās un svētku dienās tēva vadībā vienmēr lūdzāmies (skaitījām lūgšanas un dziedājām dziesmas). Tas man bija kā pienākuma izpildi pēc tēva vēlēšanās. Ienākot valstī padomju varai, es turpināju mācīties, iegūt specialitāti, bet tur Dieva esamību noliedza un pirmajā vietā bija politiskā mācības priekšmets, kura sludināja ateismu.  Darvinismu, Marksismu. Nebūdams dievticīgs, es nokļuvu ateisma vidē, kurā es piemērojos un kļuvu īsts ateists. Lasīt tālāk…

Kopš esmu Septītās dienas adventiste, draudzē esmu pamanījusi vienu labu tradīciju. Un pati to esmu praktizējusi – vasarā apciemot brāļus un māsas Kristū no lielās draudzes ģimenes Latvijā. Tam iemesls ir tas, ka daudziem cilvēkiem šajā gada laikā ir atvaļinājumi un arī ceļot ir vieglāk, jo laikapstākļi ir saulaini un patīkami. Gribas ieraudzīt un iepazīt ko jaunu.

Adventistu Rēzeknes draudzē Februāra mēnesis bija īpašs ar divu brāļu Kristū ciemošanos.

Pirmais ciemojās bijušais ilggadējais draudzes mācītājs Mikus Kaimiņš ar ģimeni. Viņš uzrunāja draudzi ar neparastu svētrunu, kas saucās – „Kas būtu, ja būtu?” Tās galvenā doma bija par to, ka  Dievs mums katram dod neskaitāmas iespējas tuvoties Viņam, bet, ka pirmā iespēja (variants) ir pats labākais un visdrošākais. Tāpēc, nevajag gaidīt šos nākamos variantus, kas nāk no Dieva visaptverošās žēlastības, bet uzvarēt grēku, to, kas atšķir mūs no Dieva, Viņa spēkā, ar pirmo piegājienu! Lasīt tālāk…