Viens santīms Jēzus bērniņam

Kādu dienu mūsu gandrīz četrgadnieks spēlējās uz grīdas kā to dara mazi bērni. Šķirstot mazo Bībelīti ar kabatiņu, viņš uzdod man jautājumus par Jēzus bērniņu. Es viņam stāstu, ka Jēzus bija Dievs, bet piedzima lielā nabadzībā, jo cilvēki bija pārāk aizņemti ar savā darīšanām un nelaida Viņu savās mājās. Tāpat arī mums jābūt uzmanīgiem, lai mēs dzirdētu Jēzus klauvēšanu pie mūsu sirdīm šodien, lai mēs Viņu gribētu uzņemt savā namā kā Viesi un Draugu. 

Un tad dēliņš pagriežas prom un atkal sāk spēlēties savā nodabā un liekot vienu santīmu Bībelītes kabatiņā (īpaša grāmatiņa ar kabatiņu), nosaka: „Šī būs dāvana Jēzum! Lai Viņam būtu cita gultiņa!” Jo viņš gribēja izlabot lielo netaisnību. Kāpēc Ķēniņam jāguļ silītē kūtī?

Šī mazā ikdienas ainiņa mani aizkustināja līdz asarām. Cik gan patiesa var būt maza bērna sirds. Un parādīt tādu iejūtību, kuru, mēs, pieaugušie, bieži vien palaižam garām. Ne tikai pret līdzcilvēkiem, bet arī pret mūsu Radītāju.

Un lai gan šis notikums vairāk atgādina Ziemassvētku brīnumaino stāstu. Tomēr lai tas mums pamudina domāt par Viņu, kuru daudzi no mums atceras tikai 2 x gadā – lielākajos svētkos – Jēzu.

Un lai dažādām tradīcijām pa vidu, svētku galdiem un satikšanās priekam, mēs spētu atcerēties To un būt drosmīgi Viņu ne tikai ielaist pa savām sirds durvīm, bet arī meklēt no visas sirds. Jo Dieva vēstule katram savam bērnam māca:  „Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!” (Jesajas 55:6) Tas ir kā brīdinājums, ka vilcināšanās ir bīstama.  

Lieldienas. Vecajā Derībā tās saucas citā vārdā. Pasā. Tas ir notikums, kad Dievs izved savu tautu no Ēģiptes, no verdzības nama, pamācot kā tieši šis notikums jāsvin un jāpiemin nākotnē. Ja vēlamies svinēt šos svētkus pēc sākotnējā parauga, lai tie ir svētki, kas atbrīvo mūs katru no mūsu verdzībām. Jūs teiksiet, es neesmu vergs. Es esmu brīvs! Bet Jēzus, pamācot savus sekotājus teica: „Patiesi, patiesi Es jums saku: ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs.” (Jāņa 8:34) Būsim drosmīgi ieskatīties savās sirdīs, lai atbrīvotos no verdzības. Katram savas!

Un atzīt jau šajos svētkos, ka ir Radītājs, kas sūtījis savu Dēlu, lai mēs varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi jau šodien, ar skatu uz mūžīgo dzīvi, – bez sāpēm, asarām, slimībām, bērēm un citām nelaimēm. Kopā ar Jēzu. (Atklāsmes 21:3,4)

 

This entry was posted in Svētki and tagged , , , . Bookmark the permalink.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *